Roma 2.0 – Nedēļas nogale, kas manās dzīslās iepludināja dzīvību (un galvā – idejas)

Pir’mo reizi Romā biju 2023. gadā. Toreiz pir’mo reizi stāvēju pie Kolizeja un biju pilnīgi apburta. Izstaigājām to arī no iekšpuses, un es nodomā’ju, ka šajā pilsētā ir’ kaut kas tāds, ko tik viegli neizmetīšu no galvas. Un man bija taisnība. Uzreiz zināju, ka te atgriezīšos, un šogad tas beidzot izdevās.

Šoreiz visu nedēļas nogali iecerējām citādi. Bez skriešanas no viena apskates objekta uz otru, bez saraksta ar to, kas obligāti jāredz, vienkārši… nesteidzīgi. Aviobiļetes, mugursomas, viena istaba centrā un vēlme izbaudīt pilsētu tādu, kāda tā patiesībā ir’. Un Roma mums to visu atdeva ar uzviju.

Man ļoti patīk filma Gladiators, un, lai gan tā netika filmēta pašā Romā, šī pilsēta par to atgādina ik uz stūra. Tie akmeņi, tās arkas, tie skati tālumā… šķiet, kuru katru brīdi atskanēs pūļa balsis arēnā (bet tad dzir’di tikai motorolleri un kādu dziedam blakus ielā — taču arī tam ir’ savs šarms).

Un ēdiens? Tā nu gan bija īsta paradīze. Nogaršoju Saltimbocca alla Romana — tulkojumā „lec mutē” — un jāteic, ka tā to darīja ar prieku. Maiga gaļa, šķiņķis, salvija, nedaudz baltvīna… vienkārši un dievīgi.
Tad pienāca kārta tir’amisu no Two Sizes. Ja esi nogaršojis, tad zini. Ja ne, dodies turp. Punkts.
Un saldējums no Frigidarium? Tas ir’ tāds, kas liek atgriezties vēlreiz, „tikai paiet garām”, un tad, protams, atkal nonāc turpat.

Taču visspilgtākos iespaidus guvu, vērojot visu plaši atvērtām acīm — ielu mākslinieki, gleznotāji, mūziķi, dejotāji… Visi rada šeit un tagad, un tas pilnībā aizrauj. Tieši šī enerģija man vienmēr dod jaunu sparu. Vērojot cilvēkus, gaismu, ēku struktūru, logu slēģu krāsas, manī viss sāk rosīties, un es jūtu, kā dzimst jaunas gleznas.

Tā bija nedēļas nogale bez plāniem, bet ar lielu ietekmi.
Dodos prom ar ideju pilnu galvu, miera pilnu sir’di un smaidu, kas nepazuda arī pēc nolaišanās atpakaļ mājās.

Paldies, ka izlasījāt šo Romas dienasgrāmatu līdz galam. Pievienoju fotogrāfijas — varbūt arī tās jums atgādinās, ka reizēm pietiek pavisam ar mazumiņu. Īsa nedēļas nogale, liela pilsēta un atvērts prāts.

Uz redzēšanos, bērni!

„Roma tev nekad neatklās visu. Taču tā vienmēr parādīs tieši to, kas tev tobrīd vajadzīgs.”