Kāpēc pēc portretiem vienmēr bēgu pie abstrakcijas

Dažreiz man šķiet, ka portreti un abstrakcijas ir’ divas pilnīgi atšķir’īgas pasaules.
Un tomēr abas mīlu vienlīdz stipri 🤎

Tikko nosūtīju vienu apjomīgāku portretu pasūtījumu.
Gleznu, kurā bija attēloti 4 cilvēki un viens sunītis 🐾
Un, tā kā tā ir’ dāvana, diemžēl pagaidām nevaru jums to parādīt. Bet jau tagad ar nepacietību gaidu jūniju, kad beidzot varēšu to atklāt.

Katrs portrets man ir’ milzīgs ceļojums.
Daudzi redz tikai gatavo gleznu, bet ne tos desmitiem stundu, kas aiz tās slēpjas. Klusumu darbnīcā. Nemitīgu koncentrēšanos. Detaļu vērošanu. Pārdomas par katru ēnu, acu izteiksmi vai niecīgu pārmaiņu sejā.

Gleznojot portretus, nevar tā vienkārši „atpūsties“.
Prātam visu laiku jābūt klātesošam. Nepārtraukti jāpārbauda proporcijas, līdzība, emocijas. Un dažkārt pietiek ar milimetru, lai cilvēka sejas izteiksme būtu pavisam cita.

Varbūt tieši tāpēc portreti man prasa tik lielu garīgu piepūli.
Taču vienlaikus tie ir’ brīnišķīgi. Jo zinu, ka bieži gleznoju kādu, kuru kāds patiešām mīl. Reizēm tie top kā pārsteigums. Reizēm kā piemiņa. Un reizēm kā dāvana, kuras milzīgā vērtība slēpjas galvenokārt emocijās.

Un es ārkārtīgi novērtēju to, ka cilvēki man uzticas un ļauj radīt ko tādu.

Taču, kad pabeidzu šādu pasūtījumu, parasti gluži pati no sevis rodas viena vēlme…
Vēlme aizbēgt atpakaļ pie abstrakcijas ✨

Un tieši tas notiek šobrīd.

Uz molberta man jau ir’ sagatavotas divas jaunas abstrakcijas, un tās es laikam gaidu vēl vair’āk nekā atvaļinājumu 😄
Abas būs zemes toņos. Daudz faktūras, slāņu, kustības, emociju. Tās būs gleznas, kas top drīzāk pēc sajūtām, nevis plāna.

Man ļoti patīk tas mir’klis, kad stāvu pie tīra audekla un pati vēl īsti nezinu, kas tieši taps.
Tikai sajūtu krāsas, noskaņu un enerģiju, kas man jāieliek gleznā.

Un zināt ko?
Man ir’ sajūta, ka šīs divas jaunās gleznas būs patiešām īpašas 🤎

Varbūt tieši tāpēc, ka tās top pēc garām precizitātes, detaļu un koncentrēšanās stundām.
Abstrakcija man tad ir’ tāda īpaša atgriešanās brīvībā. Pie emocijām. Pie sevis pašas.

Un es jau nevaru sagaidīt, kad varēšu sākt jums rādīt pir’mos ieskatus šajā tapšanas procesā