Kā nedēļas nogalē iemācīties zīmēt portretu pēc fotogrāfijas

1. 4. 20262 min read

Šī nedēļas nogale bija tieši tas iemesls, kāpēc es to visu daru.

Manā darbnīcā Berounā notika nedēļas nogales kurss portretu zīmēšanā ar zīmuli pēc fotogrāfijas. Un, lai gan es varētu rakstīt par tehnikām, proporcijām vai ēnošanu… patiesībā šī nedēļas nogale galvenokārt bija par kaut ko pavisam citu.

Pie manis satikās trīs brīnišķīgas sievietes.
Katra citāda. Katra ar savu stāstu.
Pilnas dzīves pieredzes, emociju un neticama dziļuma.

Un tieši tas atspoguļojās arī viņu zīmējumos.

Iemācīties „redzēt”

Daudzi domā’, ka neprot zīmēt.
Taču bieži vien runa nav par „rokas prasmi”…
bet gan par to, lai iemācītos redzēt.

Nedēļas nogalē es viņas vadīju soli pa solim.
Rādīju, kā uz portretu palūkoties citādi.
Kā sadalīt seju daļās, kā uztvert proporcijas, ēnas, gaismu.

Kā pārstāt zīmēt „aci kā aci”…
un sākt zīmēt to, ko patiešām redzam.

Un tieši tajā brīdī sākas pavērsiens.

Tas brīdis, kad sev saki: „Vai tiešām to uzzīmēju es?”

Man tas tik ļoti patīk.

Tas mir’klis, kad cilvēks paskatās uz savu zīmējumu un pir’moreiz saprot, ka tā nav nejaušība.
Ka viss iegūst jēgu.
Ka tas izskatās pēc īsta cilvēka.

Un tieši tā arī notika.

Aplūkojot kursa fotogrāfijas, jūs redzēsiet šo izaugsmi.
Ne nedēļu laikā. Ne mēnešu laikā.
Bet dažu stundu laikā.

Un tas mani nekad nepārstās fascinēt.

Tas nav tikai par zīmēšanu

Šī nedēļas nogale nebija tikai par portretiem.

Tā bija par dalīšanos.
Par stāstiem.
Par mir’kļiem, kad zīmējot apstājas laiks un cilvēks vienkārši ir’ šeit un tagad.

Un es esmu ārkārtīgi pateicīga, ka varu būt klāt.
Ka varu nodot tālāk savu pieredzi.
Un ka pie manis atgriežas cilvēki, kuri vēlas radīt, izmēģināt ko jaunu… vai vienkārši uz brīdi atpūsties no visa pārējā.