Kad klients izvēlas piecas gleznas un sestā top pēc pasūtījuma

Daži pasūtījumi sākas ar e-pastu. Citi — ar ziņu sociālajos tīklos.

Bet šis sākās ar motociklu pie manas darbnīcas. 😄

Klients pir’moreiz pie manis iegriezās vienā no saviem braucieniem ar motociklu. Taču viņam nepaveicās — tobrīd darbnīcā nebiju. Viņš man piezvanīja, mazliet parunājām un vienojāmies, ka nākamreiz, braucot garām, viņš dos ziņu.

Un kādu dienu tas patiešām izdevās.

Kad kāds pazīst jūsu gleznas gandrīz labāk nekā jūs pati

Kad viņš beidzot atnāca pie manis uz darbnīcu, diezgan ātri sapratu vienu lietu.

Šķita, ka viņš bija izpētījis visu manu vietni. 😄

Viņš pazina manas gleznas, zināja, kuras viņu uzrunājušas, un kopā pamazām apskatījām gandrīz visu, kas bija manā darbnīcā.

Man šādas tikšanās vienmēr ir’ interesantas. Vietnē cilvēks redz fotogrāfiju, izmērus un aprakstu. Taču, stāvot oriģināla priekšā, pēkšņi var sajust īstās krāsas, faktūru, otas triepienus un visas sīkās nianses, ko fotogrāfija nekad nespēj atveidot gluži tāpat.

Un šoreiz mūsu apskate beidzās ar to, ka klients rezervēja uzreiz piecas manas gleznas.

Tas man, protams, sagādāja milzīgu prieku.

Taču ar to mūsu stāsts vēl nebeidzās.

Un ja nu taptu vēl viena?

Piecām gatavajām gleznām pievienojās pasūtījums sestajai.

Taču šoreiz tā nebija glezna, kas jau gatava gaidīja manā darbnīcā.

Klients vēlējās, lai uzgleznoju viņa tēti jaunībā.

Un šī iecere mani aizrāva gandrīz uzreiz. Vēlējāmies saglabāt viņa patieso izskatu un reālistiskāku portreta atveidojumu, bet vienlaikus gleznā ienest izteiksmīgu popārta stilu.

Tieši reālistiska portreta un spilgtu krāsu apvienojums man šķita lielisks.

Reālistisks portrets, kas nebaidās no krāsām

Portretā man vissvarīgākais ir’ notvert pašu cilvēku. Nepietiek vien uzgleznot acis, degunu un muti pareizajās vietās. Gleznai jābūt izteiksmīgai, un tajā jābūt kaut kam tādam, kas ļauj patiesi atpazīt šo cilvēku.

Šajā gadījumā es turklāt attēloju klienta tēti jaunībā. Tāpēc vēlējos saglabāt viņa raksturu un līdzību, vienlaikus veidojot portretu savā mākslinieciskajā stilā.

Seja palika reālistiskāka, savukārt krāsu izvēlē atļāvos daudz lielāku brīvību.

Spilgti zilā, rozā un dzeltenā krāsa, kontrastainās ēnas un faktūras fonā pamazām radīja tieši to enerģiju, ko vēlējos gleznā ienest.

Un man jāsaka, ka šis pasūtījums man patiešām sagādāja prieku.

Tas bija citāds. Krāsains. Personisks.

Un tieši šādi izaicinājumi man patīk.

Gleznai pēc pasūtījuma nav jābūt fotogrāfijas kopijai

Man tas ir’ svarīgi.

Gleznojot portretu pēc fotogrāfijas, es nevēlos radīt tikai tās gleznotu kopiju. Fotogrāfija man sniedz pamatu, taču gatavajai gleznai vēlos piešķir’t savu raksturu.

Tieši popārts tam sniedz milzīgas iespējas.

Varu spēlēties ar krāsām, kontrastu, fonu un kopējo noskaņu, vienlaikus saglabājot portretā attēlotā cilvēka līdzību.

Tad rezultāts nav tikai atmiņa, kas tapusi pēc fotogrāfijas.

Top oriģināla glezna ar personisku stāstu.

Un tieši tas man visvair’āk patīk gleznās pēc pasūtījuma.

Nodošana kaut kur pusceļā

Beidzot pienāca brīdis, kad viss bija gatavs.

Piecas izvēlētās gleznas un tām klāt sestā — portrets pēc pasūtījuma.

Tā kā mūs šķīra prāvs attālums, nodošanu atrisinājām vienkārši. Vienojāmies satikties kaut kur pusceļā.

Gatavo gleznu nodošana man ir’ īpašs brīdis.

Vair’ākas dienas vai nedēļas glezna ir’ manu acu priekšā. Vēroju, kā tā pamazām top, eju tai garām, domā’ju par to, atgriežos pie detaļām un reizēm vēl pēdējā brīdī kaut ko pielaboju.

Tad pienāk diena, kad to iesaiņoju un nododu cilvēkam, kuram tā tapusi.

Un glezna turpina savu ceļu bez manis.

Tieši šādu pasūtījumu dēļ mans darbs man sagādā prieku

Viss šis pasūtījums man ir’ atstājis brīnišķīgu sajūtu.

Protams, mani iepriecināja tas, ka viens cilvēks izvēlējās uzreiz piecas manas gleznas. Piecas gleznas uzreiz māksliniekam sagādā prieku, būsim godīgi. 😄

Taču vēl lielāku prieku man sagādāja tas, kā mūsu stāsts sākās un kurp tas galu galā aizved’.

No pir’mā telefona zvana brīdī, kad klients mani nes’stapa darbnīcā, izauga klātienes tikšanās, piecas izvēlētas gleznas un beigās vēl viena pavisam jauna.

Viņa tēta portrets jaunībā.

Un tieši šādi pasūtījumi man atgādina, kāpēc mans darbs man sagādā tik daudz prieka.

Katrai gleznai var būt savs stāsts. Reizēm to izdomā’ju es, un pēc tam glezna atrod savu īpašnieku.

Citreiz pie manis atnāk cilvēks ar savu stāstu, un man rodas iespēja to pārcelt uz audekla.

Un varbūt tieši tas manā darbā ir’ pats skaistākais.

Jo es nekad nezinu, kurš nākamreiz atvērs manas darbnīcas durvis un ar kādu stāstu atnāks.