Ir atvaļinājumi, kurus bērni ar nepacietību gaida jau vair’ākus mēnešus iepriekš. Bet ir’ arī tādi, par kuriem viņiem nav ne jausmas.
Tieši tā sākās mūsu pir’mais ceļojums uz Maljorku ar bērniem.
Puikas visu laiku bija pārliecināti, ka ar kemperi brauksim uz kempingu. Mēs, protams, ar prieku ļāvām viņiem tā domā’t. 😄
Kad pie mājas apstājās taksometrs, viņiem sāka šķist mazliet aizdomīgi, kāpēc uz kempingu dodamies tieši šādi. Tāpēc lidostā mēs veikli turpinājām savu stāstu. Paskaidrojām, ka tieši tur atrodas uzņēmums, kurā saņemsim kemperi.
Nezinu, cik ilgi viņi mums vēl patiešām ticēja. Ceļā uz lidmašīnu abi jau sāka aizdomīgi smaidīt.
Un tad sākās prieki.
Mēs lidojam uz Maljorku!
Tieši šo bērnu sejas izteiksmju dēļ reizēm ir’ vērts kaut ko paturēt noslēpumā līdz pat pēdējam brīdim.
Kāpēc ceļojumam ar bērniem izvēlējāmies Maljorku
Maljorkā mēs nekad iepriekš nebijām bijuši, bet Spāniju kā tādu mēs ļoti mīlam. Mums patīk tā atmosfēra, kultūra, ēdiens, jaukie cilvēki un, protams, jūra.
Vēl viena liela priekšrocība ir’ ērtā nokļūšana no Čehijas. Lidojums neilgst veselu mūžību, un, ceļojot ar bērniem, mēs to patiešām novērtējam.
Šoreiz, meklējot atpūtas vietu, mums bija vair’ākas skaidras prasības. Gribējām skaistu pludmali, siltu jūru, patīkamu naktsmītni un, galvenais, brīvību.
Tāpēc apzināti neizvēlējāmies lielos viesnīcu kūrortus ar «viss iekļauts» piedāvājumu. Negrib’ējām visu nedēļu skatīties pulkstenī un domā’t, vai jau jāskrien brokastīs, pusdienās vai vakariņās.
Katru dienu grib’ējām iekārtot pēc sava prāta.
Un tieši to mums piedāvāja Maljorka.
Dali 127 Port d’Alcúdia
Booking atradām naktsmītni Dali 127 Port d’Alcúdia, un tā bija lieliska izvēle.
Apartamentiem bija sava terase un baseins, tāpēc puikas var’ lēkt ūdenī gandrīz jebkurā brīdī, kad vien sagrib’ējās. Mums tas nozīmēja ērtības, bet viņiem — vēl vair’āk izklaides.
Turklāt dzīvojām netālu no ostas, kurai piemita savs šarms.
Bieži vērojām, kā milzīgi kuģi un jahtas ienāk ostā un atkal dodas prom. Pietika vakarā pastaigāties gar ostu, un vienmēr bija ko redzēt.
Šis apvidus mums patika arī tāpēc, ka viss svarīgais bija samērā tuvu.
Jūra, smiltis un nebeidzama piļu būvēšana
Ja kāds Maljorku iemīlēja uzreiz, tad tie bija puikas.
Galvenais iemesls, protams, bija jūra.
Ūdens bija patīkami silts, un puikas labprāt tajā pavadītu visu dienu. Tiklīdz viņi izkāpa krastā, ķērās pie piļu, cietokšņu un visa pārējā būvēšanas, kas vien tobrīd ienāca prātā.
Tā viņi spēja rotaļāties neticami ilgi. Tādās reizēs atkal saproti, cik maz bērniem reizēm vajag laimei.
Puikām iepatikās arī vietējās piepūšamās lēkājamās pilis un vakara pastaigas. Tā mums bija ko darīt arī bez sarežģītas plānošanas.
Manuprāt, tieši šādi mir’kļi kļūst par skaistākajām bērnības atmiņām.
Nevis perfekti saplānota diena no rīta līdz vakaram, bet jūra, smiltis, smiekli un vecāki, kuriem ir’ laiks būt kopā ar bērniem.
Ar laikapstākļiem mums ļoti paveicās
Visu nedēļu bija brīnišķīgi silts, un arī jūras ūdens bija patīkamā temperatūrā.
Aptuveni divas dienas saule spīdēja patiešām spēcīgi. Pārējā laikā debesis klāja viegla dūmaka, kas mums pārsteidzošā kārtā nemaz netraucēja.
Gluži pretēji — mums tā pat nāca par labu.
Pateicoties tai, varējām pavadīt pie jūras gandrīz visu dienu un mums nebija jau pēc divām stundām jāslēpjas no saules. 😄
Siltuma tik un tā izbaudījām vair’āk nekā pietiekami.
Kāpēc šoreiz negrib’ējām «viss iekļauts»
Pēc iepriekšējās pieredzes zinājām, ka šoreiz grib’am atvaļinājumu pavadīt mazliet citādi.
Bez došanās pie zviedru galda kopā ar visiem un bez mūžīgas skatīšanās pulkstenī.
No rīta paši pagatavojām gardas brokastis, pa dienu kaut ko uzkodām, bet vakarā devāmies vakariņās. Kad negrib’ējās nekur doties, vienkārši gatavojām paši.
Un jā, Maljorkā gatavoju arī desiņu gulašu. 😄
Kad ir’ bērni, vari atrasties kaut uz salas Vidusjūras vidū, bet dažas lietas nemainās.
Vienu reizi ēdām grilētu vistu, citreiz devāmies uz restorānu. Tieši šī brīvība mums patika daudz vair’āk nekā stingri noteiktais viesnīcas režīms.
Ēdiens mums ir’ daļa no atvaļinājuma
Tie, kuri mūs pazīst, zina, ka ēdiens atvaļinājumā mums noteikti nav tikai nepieciešamība.
Esam mazliet gardēži. Ja par kaut ko jāpiemaksā, labprāt to darām, taču tam jābūt tā vērtam.
Maljorkā šajā ziņā piedzīvojām abas galējības.
Dažos restorānos cenas bija patiešām augstas, taču pats ēdiens mūs nemaz nes’jūsmināja. Tas mūs diezgan pārsteidza. Augsta cena šeit nebūt automātiski nenozīmēja izcilu vir’tuvi.
Par laimi, atklājām arī vietas, kur ēdiena dēļ es labprāt atgrieztos kaut rīt.
Nogaršojām garneles, sierus, ķemmīšgliemenes, un, protams, neiztika arī bez picas.
Tieši vietējā pica bija viens no ēdieniem, kas man īpaši jāizceļ.
Tā bija izcila.
Reiz pat devāmies uz indiešu restorānu un pasūtījām mango masalu. Vēl viens lielisks atklājums.
Aizlidot uz Maljorku un galu galā ēst indiešu ēdienu varbūt neizklausās gluži loģiski. 😄 Taču, ja kaut kas ir’ garšīgs, mums ir’ diezgan vienalga, no kuras valsts tas nāk.
Alcúdia un vietējie tir’gi
Viens no mūsu skaistākajiem izbraucieniem bija uz vēsturisko pilsētu Alcúdia.
No Port d’Alcúdia ar autobusu tur nokļuvām dažu minūšu laikā. Tāpēc ar bērniem nebija jādodas nekādā garā ceļā.
Izbrauciens noteikti bija tā vērts.
Vecpilsētā valda pavisam cita atmosfēra nekā piekrastē. Staigājām pa šaurajām ieliņām, apbrīnojām vēsturiskās ēkas un, protams, iegriezāmies arī vietējos tir’gos.
Tie mums ļoti patika.
Nopir’kām svaigi spiestu apelsīnu sulu, fuet desu un vietējo vītināto šķiņķi. Vienkārši pastaigājāmies starp tir’gus stendiem, nogaršojām un izbaudījām atmosfēru.
Tieši šādi izbraucieni man patīk.
Nav vienā dienā jāpaspēj apskatīt desmit ievērojamas vietas. Reizēm pilnīgi pietiek pastaigāties, paskatīties apkārt, kaut ko nogaršot un uz brīdi izbaudīt vietējo dzīvi.
Un tad nāca meteocunami
Maljorka mums bija sagādājusi arī kādu piedzīvojumu, ko noteikti nebijām plānojuši.
Meteocunami.
Nosaukums izklausās diezgan biedējoši. Tomēr tas nav klasisks cunami, kas saistīts ar zemestrīci. Meteocunami gadījumā straujas atmosfēras spiediena un laikapstākļu pārmaiņas var izraisīt ievērojamas jūras līmeņa svārstības.
Vienu šādu meteoroloģisku svārstību mūsu uzturēšanās laikā piedzīvojām arī mēs.
Tādā brīdī cieņa pret jūru kļūst vēl mazliet lielāka.
Lielāko daļu atvaļinājuma tā šķita pavisam mierīga, bet vienā mir’klī atgādināja, ka daba tik un tā vienmēr dara, ko pati grib’.
Un kā ar to savādo smaku?
Vēl vienu lietu no Maljorkas mēs noteikti atcerēsimies. 😄
Vienā mūsu līča daļā, īpaši tuvāk malai, ik pa laikam jutām patiešām savādu smaku.
Un, sakot savādu, es domā’ju kaut ko starp sēru un bojātām olām.
Pir’majā reizē mums nebija ne jausmas, no kurienes tā nāk. Pēc visa spriežot, tā nāca no ūdens, bet par laimi nejutām to visu laiku.
Lielāko daļu laika par to pat nenojautām.
Taču, tiklīdz tā parādījās, to pamanījām mēs visi. 😄
Arī šis sīkums nes’bojāja mūsu kopējo iespaidu par šo vietu.
11 laulības gadi Maljorkā
Šim atvaļinājumam mums bija vēl kāda nozīme.
Ar Honza Maljorkā nosvinējām 11 laulības gadus.
Patiesībā labāku vietu nemaz nevarējām vēlēties.
Šoreiz mēs nebijām divatā kā atvaļinājumā Torremolinos. Maljorkā bijām visi četri, un tieši tas mums bija visskaistākais.
Vērojām, kā puikas izbauda jūru, vakaros kopā pastaigājāmies, devāmies vakariņās, smējāmies un nākamajā rītā sākām visu no jauna.
Varbūt tas neizklausās pēc liela piedzīvojuma.
Taču mums tas tāds bija.
Jo vecāki kļūst puikas, jo vair’āk apzinos, cik ātri šis laiks aizrit.
Kādu dienu viņi varbūt vair’s negrib’ēs kopā ar mums celt smilšu pilis. Pēc dažiem gadiem droši vien vair’s nespēsim viņus pārsteigt pat ar stāstu par kemperi, kas mūs it kā gaida kaut kur aiz lidostas.
Tāpēc šos kopīgos mir’kļus glabāju dziļi sevī.
Vai atgriezīsimies Maljorkā ar bērniem?
Noteikti jā.
Patiesībā jau tagad zinām, ka nākamgad grib’ētu atgriezties.
Maljorka mums deva tieši to, ko vēlējāmies no ģimenes atvaļinājuma — siltu jūru, skaistu pludmali, labu ēdienu, īsu lidojumu un daudz bērnu smieklu.
Taču visvērtīgākais mums bija kopā pavadītais laiks.
Mums nevajadzēja plašu izklaižu programmu vai skraidīt no vienas atrakcijas uz otru. Neviens nespieda mūs paspēt pilnīgi visu.
Un galu galā tik un tā visvair’āk atceramies tieši visparastākos mir’kļus.
Vēl vienu smilšu pili. Kopīgas brokastis uz terases. Vakara pastaigu. Milzīgu kuģi ostā.
Un divus puikas, kuri no rīta vēl domā’, ka brauc ar kemperi uz kempingu…
bet pēc dažām stundām ar platu smaidu piesprādzējas lidmašīnā, kas dodas uz Maljorku. 🤎
Abstraktā glezna: Mīlestība pret sevi
Abstraktā glezna: Paisums negaida
Glezna Abstrakcija: Kopīgais ceļš
Glezna Abstrakcija: Pieskāriens 














