Kad pateicība iegūst gleznas veidolu.

Dažas dāvanas nevar nopir’kt. Tās dzimst no emocijām, kopīgiem piedzīvojumiem un cilvēkiem, kuri ienāk mūsu dzīvē un atstāj tajā pēdas.

Tieši tā tapa arī šī glezna.

Kādu dienu mēs ar mūsu deju grupas Latino Ladies meitenēm runājām par to, ar ko pārsteigt mūsu treneri Dáša. Visas bijām vienisprātis, ka viņa ir’ pelnījusi kaut ko patiesi personisku. Kaut ko tādu, kam būtu ne vien materiāla vērtība, bet galvenokārt dvēsele.

Tāpēc nolēmām viņai uzdāvināt gleznu.

Tā kā gleznošana ir’ gan mana profesija, gan aizraušanās, man tika milzīgs gods radīt darbu mūsu visu vārdā.

Es šeit neesmu ilgi. Tāpēc to novērtēju vēl jo vair’āk.

Šajā brīnišķīgajā sieviešu pulciņā esmu tikai nepilnu gadu.

Varbūt tieši tāpēc vēl skaidrāk apzinos, cik īpaši ir’ būt daļai no tā.

Jau no pir’mā treniņa jutu, ka iederos starp meitenēm. Viņas mani uzņēma atplestām rokām, un nekad nejutos kā «tā jaunā». Es atradu vietu, kas ir’ pilna smieklu, atbalsta un pozitīvas enerģijas. Vieta, uz kuru grib’as doties ne tikai dejas, bet galvenokārt cilvēku dēļ.

Esmu patiesi pateicīga, ka varu būt daļa no šī sieviešu pulka.

Aiz dejas slēpjas daudz vair’āk

Dzir’dot vārdus «deju grupa», vair’ums cilvēku iedomā’jas horeogrāfiju, mūziku, tērpus un uzstāšanos.

Taču mēs zinām, ka aiz tā slēpjas daudz vair’āk.

Mēs kopā smejamies, atbalstām cita citu, pārvaram savu nedrošību un priecājamies par katru soli uz priekšu. No katra treniņa līdzi nes’m ne tikai jaunus deju soļus, bet arī daudz enerģijas un skaistu atmiņu.

Tas viss nerodas pats no sevis.

Aiz tā stāv cilvēks, kurš spējis radīt vidi, kurā ikviena no mums jūtas labi.

Šis cilvēks ir’ Dáša.

Koks, kas stāsta mūsu stāstu

Gleznā atpūšas dejotāja, kuras ķermenis nemanāmi pāriet koka stumbrā.

Tieši stumbrs simbolizē Dáša.

Tas simbolizē spēku, atbalstu, pacietību un stipras saknes, kas ļauj izaugt kaut kam skaistam.

No tā uz visām pusēm stiepjas zari. Katrs no tiem ir’ mazliet citāds, tāpat kā atšķir’īgas esam arī mēs. Mums ir’ dažādi dzīvesstāsti, raksturi un pieredze. Tomēr esam atradušas vietu, kur varam augt kopā un atbalstīt cita citu.

Tieši to man nozīmē šis koks.

Pieskāriens, kas gleznā paliks uz mūžu

Koka vainagā slēpjas kāda detaļa, ko pir’majā mir’klī varbūt pat nepamanīsiet.

Starp zariem uzplaukst vair’ākas sir’dis, kas veidotas no mūsu īstajiem pir’kstu nospiedumiem.

Savu pieskārienu gleznā atstājusi ikviena no mums. Tāpēc katra sir’ds ir’ unikāla un neviena nav tāda pati kā cita.

Kopā tās veido draudzības, pateicības un to sieviešu simbolu, kuras satikušās, pateicoties Dáša.

Mēs vēlējāmies, lai gleznā burtiski paliktu daļiņa no katras no mums. Ne tikai atmiņa, bet īsts nospiedums.

Ticu, ka tieši šī detaļa aizkustinās Dáša visvair’āk.

Glezna, kas pasaka vair’āk nekā tūkstoš vārdu

Kā gleznotāja es bieži saku, ka glezna nav tikai dekorācija.

Katrā gleznā slēpjas stāsts, emocijas un atmiņas, ko vārdos būtu grūti izteikt.

Tieši tāpēc šī glezna vienmēr būs viens no visīpašākajiem darbiem, ko jebkad esmu radījusi.

Tā netapa tikai ar manu roku.

Tās tapšanā piedalījāmies mēs visas.

Meitenes tajā ielika savu uzticēšanos, savu pieskārienu un sir’di, un man bija gods visas šīs emocijas pārcelt uz papīra.

Dáša, paldies par pacietību, enerģiju, atbalstu un smaidu. Pateicoties Tev, esam atradušas vietu, kur visas tik labprāt atgriežamies. Vietu, kur varam augt ne tikai kā dejotājas, bet arī kā sievietes.

Es personīgi esmu pateicīga arī par iespēju piedalīties šī pārsteiguma tapšanā.

Lai gan Latino Ladies esmu pievienojusies tikai pir’ms nepilna gada, jūtu, ka esmu atradusi sieviešu pulku, kuram patiesi piederu.

Un tā varbūt ir’ visskaistākā dāvana no visām. 🤎