Sadaļā Gleznu galerija tikko pievienoju jaunu gleznu Krāsu simfonija, ar kuru man šoreiz saistās arī mazliet piedzīvojumiem bagāts stāsts.
Klients man atsūtīja sava interjera fotogrāfijas un aprakstīja, kādu noskaņu vēlētos ienest telpā. Tas bija brīnišķīgs uzdevums, un es ar prieku ķēros pie darba.
Jau no pir’mā otas vilciena zināju, ka šī glezna nebūs gatava dažu vakaru laikā. Pamazām klāju krāsu slāņus, pieslīpēju detaļas un veltīju tai patiešām desmitiem stundu.
Taču, kā mēdz gadīties, radošajā darbā iejaucās ikdienas dzīve — abi bērni saslima. Dienā par viņiem rūpējos, tāpēc sāku gleznot vakaros. Tiklīdz mājās visi bija aizmiguši, devos uz darbnīcu. Par laimi, viss nepieciešamais man ir’ turpat, tāpēc atlika vien ieslēgt gaismu un iegrimt radīšanā. Nakts miers gleznošanai piešķīra īpašu noskaņu, kas noteikti atspoguļojās arī gleznā.
Galu galā visu paspēju laikā. Glezna jau ir’ pie sienas savā vietā skaistā interjerā, un tagad to varat aplūkot arī manā Gleznu galerijā.
Un es? Jau ar nepacietību gaidu nākamos izaicinājumus — un varbūt šoreiz arī mazliet vair’āk miega. 😊
„Padoties? Tāda vārda manā vārdnīcā nav.“
Abstraktā glezna: Paisums negaida 




